Ak, tu, mī un žē, svētā jēzus tāfele, kā man iet pie sirds un sniedz gandarījumu pārvietošanās ar auto pa puteni un piesnigušu pilsētu. Bez maz vai kā seksis. Labi, labi, pēdējais stipri labāks … 🙂 No rīta pavēros pa logu – sniegi kutina zemīti. Pilnīgi sirds sāka pukstēt straujāk no gaidāmās pavizināšanās. Tik vienu muļķīgu lietu izdarīju, paklausīju LNT ziņām un sievai par gaidāmajiem sastrēgumiem pilsētā. Nolēmu aizstaigāt pēc papīra ar kājām. Un še tev. Viss maršruts pilnībā braucams un pat pie veikala Akas ielā ir brīvas vietas stāvēšanai. :/ Nu nekas. Izmetu vēl luņķi līdz Pļaviniekiem un kaifiņš bija noķerts.

Vakar tā pavēlāk, pūkainās miega peles laizīšanas laikā, kādas trīs stundas pabakstīju Adobes produktu ģimenes paku. Tā teikt, iepazīšanās nolūkos. Jāķerās vien būs pie pašmācības nodarbībām. Visi instrumenti un to rezultāti, protams, ir līdzīgi kā Corel pakai. Grūtības sagādā to atrašana un īsceļu paturēšana galvā. Laika un praktizēšanās jautājums. 🙂