Nebija jau tik traki – plus trīs grādi un vienu dienu pat sniegs. Bet, ja pa īstam – trāpījām tieši uz pirmsnārsta laiku, kad bez maz vai meldros var ar airi vālēt. Jamās guļ, ļurinās pa meldriem, sit pleznas ritmā un vārtās pa zemi vēderus turēdamas skatoties kā mēs vizuļus lidinam gar līdaku brillēm. Kamēr beidzot kādai apnīk un tad negribīgi kreisajā lūpas kaktiņā aizķer ar trijžuburi. Cūkas. Zivis. Iespējams uz laivu dibeniem bija jau iepriekš sazīmēti losīši. Nekad neko neķert talismani. Frenkam piecinieks.

Bet nu sākām ar to, ka savācām Pārdaugavā Jēkabpils pilsētas ( manuprāt vienīgā un īstā pilsēta ir Rīga ) apbedīšanas biroja un Latvijas galvaspilsētas ķīmisko šķidrumu tirdzniecības pārstāvjus ( Ecolab ). Pie Ziemeļu vārtiem piesmējām AB virtuves dalībnieku un iedabūjām viņu busā. Plus mēs trīs rūdītie stikla desas iznīcinātāji. Kopskaitā seši gab. dzīvsvara pārstāvji. Simts viens lats Superneto bodē par pārtiku – gaļa, maize, sausie makaroni, sausie makaroni, sausie makaroni, sausie makaroni. Kaste stikla desas. Divas kastes donnerīša ( divdesmit deviņi saņi gab. ). Divas kastes Cēsu.

Pāris stundu brauciens un esam Tallinas ostā. Knapi paspējām iečekoties. Kā izrādās, prāmis braukā ar pieklājīgu ātrumu – 50 km/h. Pēcāk sekoja izklupiens 250 km garumā uz Kustavi piestātni, kur gaidot prāmi pieklājīgi aizlējām mūli ar kaut kādu visīti. Vēl trīs prāmji un esam pie vietas.

Protams, kā jau īstiem vīriem piedien, laivā iekāpu trešajā dienā. Nezinātājiem varu paskaidrot – schnapis beidzās. 😛 Ķērās tiešām slikti. Kamēr līdakai neuzmet pa deguna brilli ar klasisko, orange mānekli, nekas nenotiek. Vienu brīdi gribējām ar Andzinieku braukāt uz Kumlinges galu, bet esošajam ziemeļu vējelim negribējās celt priekšā mūsu necilo laivu ekipējumu. Pietiks ar pavasari, kad pārsaluši, izbijušies, bet ar laivu neapmetušies, laimīgi piestājām krastā pie būdas. 😡 Manuprāt, pāris minūtes ledainā ūdenī un čau.

A vienu brīdi, pareizāk pēdējā dienā, Andza aka Multiplikātōrs, brīdī, kad zaļsvārces leca laivā, ņēma un gribēja noķert norāvušos zivi ar roku. Tfu, tfu, paldies tam tur, abi, daudz netrūka , neiepisinājāmies ūdenī.

Kopsavilkumā varu bilst – vecais (ceturtais … ?) triks ar fišiem un lāga kompāniju. Kvalitāte nemainās. Piecinieks no iespējamiem pieciem.

Tas nebija viss, ko gribēju izļurināt. Vienkārši als un stikla desa dara savu, un mani resursi arī nav bezgalīgi. Iešu ka palaizīt pelēko , spalvaino miega dzīvnieku aiz kājas.

Stipri nesakarīgs teikumu un domu sakārtojums izdevās. A ko darīt? Veikšu dazas, netiklas darbības ar miegu un tad rīt, ar svaiga siera ar zaļumiem skatienu turpināšu veikt manipulācijas ar burtiņiem. Čuss!

Vizuālais te.

Advertisements