novembris 2007


Pāris mēneši jau pagājuši kopš pēdējā LAMA party, par kuru jau zivs uzrakstīja pāris rindiņas.
Sāku jau klusībā trīties par jauna pasākuma darīšanu. 😛
Padzenāt kopā ar SH ,NG pārstāvjiem un citām alus kapsētām kādu trešo kvaku, ētē, kvaku karus un cēes.
Bet drīzāk, ka tas viss notiksies pēc Jaunā gada sākuma, kad būs norimis xmas darbu skrējiens.

Alu!

Piektdien ar als un Pūres gatavotiem konserviem aka “Tūristu brokastis” (sen nebija lietots tāds produkts) pavērojām filmu “Sapieri” (nu tā … ), un vakarpusē aizdevāmies ar sešpadsmito trolli skatīt vaigā mūsu jaunās darba vietas gatavības procesu. Un pie reizes izplānot kas, kur un kā. Pāris minūtes pirms 22.00 Ģirts aiznesās uz tuvējo lielveikalu un atvēlās apakaļā ar “Balantines” litra iepakojumu. Tā nu pamalkojot un apspriezot vēlamo ķirbju audzēšanas procesa vidi tika nolemts savākt Eviju no “Brāļa” kroga Tērbatas ielā un turpināt diskusijas pie Anrija. Sacīc, darīc.
No rīta eleganti izveicu procedūru ar iepirkumiem stūra veikalā (šampānietis, cēsu dzins, 3 l tomātu sula), drusku padiskutējām un gāzējām uz darbu.
Un te nu sāpīgākais. Bija sarunāts Rūcis ar busu, kurā cēlām iekšā Evijas mocīti, un, pļja, veiksmīga kārtā nezin kādā makarā Anrijs pamanījās pirkstu iebāzt starp ķēdi un zobratu, kuri stumšanas rezultātā pagriezās. Pirksta gals, drusku kauls tika vareni saplacināti. Ar visu cimdu. Ātrie ieradās laicīgi un aizmaucām uz Gaiļezeru., kur arī stundas piecas notusējos, kamēr piešuva apakaļā galiņu. Pa vidam pieskrēja Ģirts ar mazo balzāmiņu, kurš arī tika eleganti nogaršots (kopā ar divām dāmām, kuras gaidīja radinieka aklās zarnas izgriešanu) no kakliņa. Izdevusies diena tā teikt …
Šon akal drusku darpā, kāds nieks ar als, tika izgatavotas vizītkartes, sagrieztas vakar izraudātās un sadrukātās vīna etiķetes. Projekts nedaudz bija ievilcies. Pašlaik gaidu atbildīgo personu, lai uzrakstītu pavadzīmi.

Alu! Āmen!

Tā arī neiebraucu – tas ir konkurējošs produkts nesen atvērtajam www.verveearth.com, vai kopīgs galaprodukts demo stadijā? Verve arī izmanto gūgles karti. :/

Kartēt fotogrāfijas
Skatiet kartē savas sakārtotās fotogrāfijas un precīzi parādiet draugiem, kur nofotografējāt labākos uzņēmumus. Izveidojot jaunu albumu, vienkārši ierakstiet vietu laukā “Place Taken” (Uzņemšanas vieta) vai uzlabojiet fotogrāfijas novietojumu, izmantojot vilkšanas un nomešanas karti. Tas ir lielisks veids, kā parādīt fotogrāfijas no vasaras atvaļinājuma vai ilgstoša ceļojuma. Lai ātri apskatītu rezultātus, atrodiet mūsu demo albumu.

Avoc.

Pārliku jaunās atsauces dažos postos, sāku bolīties, kas par krikumiem stāv publiski pieejami, un uzdūros uz paris skanētām armijas bildēm.
Tad nu piedāvāju publiskai apskatei:

Kaut kur Latvijas ārēs, pareizāk Kurzemē pie Lietuvas robežas, atradās šāds braucamais, kuru atņēma un atdzina pie mums. Uz 6. Liepājas bataljona Papes rotu.

Šis ir bez jeb kādiem komentāriem.

Šesdesmit sestais gaziks, ar kuru pirmdienās rotas komandieris Dainis Lūks brauca uz bataljonu pēc jauniem rīkojumiem, pārtikas, pripampāsiem, kareivjiem, visādām darīšanām un tā. Kā arī tika izvadāti norīkojumi pa robežpunktiem.

Tā vajadzēja klāt gultas.

Arī bez komentāriem. Ja nu vienīgi letiņi izpriecājušies pļavā. 🙂

RKP “Rucava”.
Zaļais vagoniņš robezsargiem. Pa vidu muitas deklarantes Dacītes mājvieta. Baltais – muitniekiem.
Un skaistulis uz vietējā virsdienesta kaprāļa Jawa’s.

Bez komentāriem. Tas pats skaistulis. 🙂

Vakara pasākums pēc atboja ar dzērienu degustēšanu. Pēc viena šāda pasāciena (protams ar paģirām) dabūjām paskrieties gāzmaskās kādus 15 apļus pa stadionu, un pēcāk staipīt burkānu kastes uz noliktavu. 🙂
Pāris reizes pasēdējām vietējā, neapkurinātā gubā vēlā rudens laikā (no rīta, laizot laukā, katram tika vairāki, sirsnīgi sitieni pa muguru ar steku), un vienreiz pat tiku uz Rīgu aizvizināts.
Ā, bija pat gadiens, ka RKP neviena nav – visi robiņi vietējā barčikā silda konjaka glāzes un aktīvi diskutē par globālās sasilšanas problēmām. Ēdināšanas iestādes īpašnieks bija Latvijas pierobezā dzīvojošs korpulents lietuvietis ar palamu “Bārda”, pie kura arīdzan varēja atvērt kredītlīniju. 🙂

Višņevskis (vilīša šoferis) un es pie rotas galvenajām durvīm.

Latvijas – Lietuvas robezas agrā rīta stundā pie “Rucavas” RPK.

Kāds vietējais traktorists pa pāli ieracies jūrmalas smiltīs.

Ingucis no Imigrācijas dienesta, es un daļa no Veterinārā dienesta.

Juzeppe, garīgais līderis SH projektam, ircā iemeta ziņu, ka drusku nomainījis manu publiski pieejamo krikumu un netīrās veļas apskates vietnes adresi. Tagad būšot tā – http://svilpe.soulhunt.lv/

Āmen! Alu!

Kaisle, ugunīga degsme tikko pamanāmās ķermeņa kustībās, nevaldāmi strauja ģitāras dvēsele un sastindzis prāts, pieaugošs uzbudinājums un neskaidras ēnas liesmu atblāzmās …

… un samtainā, sulīgā, vāri vibrējošā balss vientuļas vijoles pavadījumā izkliedējot rīta dūmakaino miglu pār čigānu nometni, aicinot saules skaņām savīties ar jaunas dienas sākumu un doties plašajā pasaulē …

Džeza, blūza un gypsy nevaldāms ūdenskritums. Fantastisks akustiskais koncerts. Ģitāra, vijole, klavieres, kontrabass un bungas. Un savdabīgā, spēcīgā, izteikti košā Dani Klein balss. Ne vēsts no ierasto albūmu skanējuma un aranžējuma. Pure acoustic. Pusotra stunda labsajūtas. (:

Paveci klipi ieskatam kastasir no jūtūbes.

Vaya Con Dios.

Visiem tika laime.
Ikvienam.
Pa saujai mīlestības un laba vārda.
Nežēlojot neko.
Ne naudu, ne laiku.
Visur paspēja, visiem palīdzēja.

Cilvēki nāca un gāja.
Jauni un veci.
Viens pēc otra.
Katram pa padomam un mierinājumam.
Katram pa uzmundrinājumam, atbalstam un prieka kripatai.
Visi jūsmoja un klusībā apskauda.
Laimes dota spēja.

Sirmā vecumā, mierīgi, bez jebkādas nožēlas par piepildīto dzīvi, izdegot un laižoties mūža miegā, kā zibens no skaidrām debesīm uzzibsnīja skarba patiesība – viens palika bez nekā …
Vīrs.

Nākošā lapa »