izklaide


Nebija jau tik traki – plus trīs grādi un vienu dienu pat sniegs. Bet, ja pa īstam – trāpījām tieši uz pirmsnārsta laiku, kad bez maz vai meldros var ar airi vālēt. Jamās guļ, ļurinās pa meldriem, sit pleznas ritmā un vārtās pa zemi vēderus turēdamas skatoties kā mēs vizuļus lidinam gar līdaku brillēm. Kamēr beidzot kādai apnīk un tad negribīgi kreisajā lūpas kaktiņā aizķer ar trijžuburi. Cūkas. Zivis. Iespējams uz laivu dibeniem bija jau iepriekš sazīmēti losīši. Nekad neko neķert talismani. Frenkam piecinieks.

Bet nu sākām ar to, ka savācām Pārdaugavā Jēkabpils pilsētas ( manuprāt vienīgā un īstā pilsēta ir Rīga ) apbedīšanas biroja un Latvijas galvaspilsētas ķīmisko šķidrumu tirdzniecības pārstāvjus ( Ecolab ). Pie Ziemeļu vārtiem piesmējām AB virtuves dalībnieku un iedabūjām viņu busā. Plus mēs trīs rūdītie stikla desas iznīcinātāji. Kopskaitā seši gab. dzīvsvara pārstāvji. Simts viens lats Superneto bodē par pārtiku – gaļa, maize, sausie makaroni, sausie makaroni, sausie makaroni, sausie makaroni. Kaste stikla desas. Divas kastes donnerīša ( divdesmit deviņi saņi gab. ). Divas kastes Cēsu.

Pāris stundu brauciens un esam Tallinas ostā. Knapi paspējām iečekoties. Kā izrādās, prāmis braukā ar pieklājīgu ātrumu – 50 km/h. Pēcāk sekoja izklupiens 250 km garumā uz Kustavi piestātni, kur gaidot prāmi pieklājīgi aizlējām mūli ar kaut kādu visīti. Vēl trīs prāmji un esam pie vietas.

Protams, kā jau īstiem vīriem piedien, laivā iekāpu trešajā dienā. Nezinātājiem varu paskaidrot – schnapis beidzās. 😛 Ķērās tiešām slikti. Kamēr līdakai neuzmet pa deguna brilli ar klasisko, orange mānekli, nekas nenotiek. Vienu brīdi gribējām ar Andzinieku braukāt uz Kumlinges galu, bet esošajam ziemeļu vējelim negribējās celt priekšā mūsu necilo laivu ekipējumu. Pietiks ar pavasari, kad pārsaluši, izbijušies, bet ar laivu neapmetušies, laimīgi piestājām krastā pie būdas. 😡 Manuprāt, pāris minūtes ledainā ūdenī un čau.

A vienu brīdi, pareizāk pēdējā dienā, Andza aka Multiplikātōrs, brīdī, kad zaļsvārces leca laivā, ņēma un gribēja noķert norāvušos zivi ar roku. Tfu, tfu, paldies tam tur, abi, daudz netrūka , neiepisinājāmies ūdenī.

Kopsavilkumā varu bilst – vecais (ceturtais … ?) triks ar fišiem un lāga kompāniju. Kvalitāte nemainās. Piecinieks no iespējamiem pieciem.

Tas nebija viss, ko gribēju izļurināt. Vienkārši als un stikla desa dara savu, un mani resursi arī nav bezgalīgi. Iešu ka palaizīt pelēko , spalvaino miega dzīvnieku aiz kājas.

Stipri nesakarīgs teikumu un domu sakārtojums izdevās. A ko darīt? Veikšu dazas, netiklas darbības ar miegu un tad rīt, ar svaiga siera ar zaļumiem skatienu turpināšu veikt manipulācijas ar burtiņiem. Čuss!

Vizuālais te.

Esmu atpakaļā no izklupiena pie somu zaļsvārcēm. Dzīvs, vesels, laimīgs, noguris, gatavs virpot tālāk.

Sīkāk nākošā raportā. 😛

Ak, tu, mī un žē, svētā jēzus tāfele, kā man iet pie sirds un sniedz gandarījumu pārvietošanās ar auto pa puteni un piesnigušu pilsētu. Bez maz vai kā seksis. Labi, labi, pēdējais stipri labāks … 🙂 No rīta pavēros pa logu – sniegi kutina zemīti. Pilnīgi sirds sāka pukstēt straujāk no gaidāmās pavizināšanās. Tik vienu muļķīgu lietu izdarīju, paklausīju LNT ziņām un sievai par gaidāmajiem sastrēgumiem pilsētā. Nolēmu aizstaigāt pēc papīra ar kājām. Un še tev. Viss maršruts pilnībā braucams un pat pie veikala Akas ielā ir brīvas vietas stāvēšanai. :/ Nu nekas. Izmetu vēl luņķi līdz Pļaviniekiem un kaifiņš bija noķerts.

Vakar tā pavēlāk, pūkainās miega peles laizīšanas laikā, kādas trīs stundas pabakstīju Adobes produktu ģimenes paku. Tā teikt, iepazīšanās nolūkos. Jāķerās vien būs pie pašmācības nodarbībām. Visi instrumenti un to rezultāti, protams, ir līdzīgi kā Corel pakai. Grūtības sagādā to atrašana un īsceļu paturēšana galvā. Laika un praktizēšanās jautājums. 🙂

Paldies arī tev, Artūr. O_o
Neviļus sanāca mazs misēklis veicot Alu Sievietes biļešu saņemšanas procedūru. Savas aizņemtības un pārvākšanās dēļ bijām sarunājuši, ka šī ieraksta subjekts tiks atstāts Reklāmas Bārā, kur tad jamo arī kaukā/kaukad savākšu. Bet te pēkšņi sievs gadījās centrā un laipni piekrita aizkātot līdz Elizabetes 31. Taču par ātru. 🙂 Biļetes vēl nebija atstātas. Bet laipnais, viņpus letes esošais cilvēks, visiem sazvanoties, izsniedza tur jau esošos papīrīšus, domātus kādam citam. Cerams, ka tas cits neiekūlās Reklāmas Bārā to pāris stundu starplaikā, kamēr tika attransportētas manas. Nu jau cita ieejas papīrīšus. 🙂

Pāris mēneši jau pagājuši kopš pēdējā LAMA party, par kuru jau zivs uzrakstīja pāris rindiņas.
Sāku jau klusībā trīties par jauna pasākuma darīšanu. 😛
Padzenāt kopā ar SH ,NG pārstāvjiem un citām alus kapsētām kādu trešo kvaku, ētē, kvaku karus un cēes.
Bet drīzāk, ka tas viss notiksies pēc Jaunā gada sākuma, kad būs norimis xmas darbu skrējiens.

Alu!

Kaut kā vakardien pēc cūkgaļas cepeša un reibinošo dziru degustēšanas tika nolemts aizvelties uz 16. korpusu, kurā pēc 22.00 kāpa uz skatuves vokāli instrumentālais ansamblis “Los Amigos”. Tad nu viņu pavadībā tika izlocītas kājas un rokas, kustību pavadošās slāpes veldzētas ar daudziem als, kā arī pārspriesti aktuāli notikumi mūsu sadzīvē un virtuālajā pasaulē ar lielāko daļu no Netgames administrācijas.

Laika gaitā šīs uzdzīves iestādes pagalmā (lasi – bijušā VEF teritorija) veiksmīgi apkrita mūsu visu mīļais zaļo draugu pārstāvis – daudzus gadu desmitus jauns lapu koks, kurš nezināmu iemeslu dēļ trāpija tikai vienai no trim automašīnai. Viņa ceļi ārkārtējos apstākļos un vēja iespaidā arī ir neizdibināmi …

Drusku vēlāk tiku pie sen jau pasūtītās un nesen apmaksātās manas pirmās legālās spēles – Enemy Territory Quake Wars, kuru arī drīzumā uzmontēšu uz savas mājas sistēmas. Piebildīšu, ka šis viss sākās ar RTCW un turpinās ar ET, kuru joprojām kaislīgi spēlēju, ja sanāk brīvs brīsniņš.