janvāris 2008


Sāku tā domāt, izrādās gandrīz jau pusotru gadu spēlēju web bāzētu RPG Legend of the Green Dragon. Ar lielākiem/mazākiem pārtraukumiem un panākumiem, bet daudz maz regulāri.
Īsti to jēgu, kāpēc spēlēju, nepateikšu gan. 🙂 Tā iegājies – piec’min nav ko darīt, – pabakstos.

Biography for God SVILPE.

Title: God
Level: 6
Status: Online
Resurrections: 2
Race: Dwarf
Gender: Male
Specialty: Mystical Powers
Creature: Mature Ostrich
Warlord’s Name: misterSVILPE
Warlord’s Level: 7
Warlord’s Accuracy: 85%
Alignment: Evil
Spouse: Goddess Leone
Penguin Kills: 55

Player Kills: 256
Dragon Kills: 55

Pēdējā laikā sanāk no rītiem speciāli patupēt mājā, lai noskatītos kārtējo sēriju “Makleota meitām”. Biju jau agrāk ar vienu aci garām skrienot pavērojis un pamielojis sevi ar kādu rīta emociju, bet tagad tas jau notiek apzināti un ar nodomu. 🙂
Neiešu te iztirzāt galveno varoņu rakstura nianses saliktos, paplašinātos teikumos un visu parējo informāciju ap un par seriālu. Tas lai paliek faniem un kritiskajiem spalvas meistariem.
Man vienkārši patīk. Kā daudzas sīkās, nemanāmās, pašsaprotamās, patīkamās ikdienas lietiņas un mantiņas. Viņām pazūdot, rodas maza, sīka diskomforta sajūta, kura jau pēc piec’min aizmirstas. 😀

McLeod’s Daughters was launched on the Nine Network in August 2001 and was the third most watched Australian TV drama series in 2002.

Esmu tāds jokains puisis, – cik nu sanāk tās naudiņas, tik sanāk. Varētu kādu čupu vairāk, bet nu neies te plēst apmatojumu. Kad ienākās rublīši, mani pārņem nepārvarama tieksme patērēties. Citreiz neapdomīgi, citreiz normas robežās. (: Tad lūk brīvdienās vieglā ķīķerī iebraucu drusku HansaLīzingā (nevis auzās …) un sarūpēju Canon EOS 400D. Jo kā zināms un vispārpieņemts, veiksmīgākie pirkumi, lieli un mazi, notiek reibumā, un reti kad ir slēpta/atklāta nožēla par padarīto. 😛 Līdzi nāca 4 Gb karte, kuru pa pāris dienām piepildīju ar dažnedažādiem testa kadriem, lai sadraudzētos ar fotoverķīti. Sākumā bija maza doma ņemt 350’to un kādu labāku par 18-55 kit objektīvu, bet paši zināt, tā kunga ceļi ir neizdibināmi. Jāpaštuko, uz kuru galu nākotnē skatīties.
Taču nevar jau bez kāzusiem – augšupsūkāju biudes uz datoru, caur EOS Utility pēcāk formatizēju karti (varēja jau labāk pašā aparātā … :x) un netīšām, neviļus, negaidīti, pagalam glupi izrāvās kābelis. I viss. Karte beigta. Nez’ varbūt citā ierīcē ieliekot, var glābt jamo. Bet cerības mazas. Aizgāzēju (ak dies’, kā man patīk pa puteni un svaigu sniegu braukāties) uz tuvējo diennakts Maxima un iegādājos kaut kādu lēno Kingston 2Gb CF par 13.99 Ls. Pagaidām būs labi.

Eku pirmais mēģinājums ar HDR.

Fenster esot iepirkuši un pašreiz uzstāda jakobi Baltijā vienīgo tāda veida avīžu drukmašīnu – 75 000 gab./stundā par 3 ļimoniem jevriku ar kopējo masu 350 tonnas”, – tādu, lūk, ziņu izlasīju viņu avīzē “Вести“, liekot rīta kūpošo un pārlapojot drukātos mēdijus. Ha, un tāda piebilde – pārējie mēdiji ieraudzīs uzdrukāto kvalitāti, pametīs visu un skries pie viņiem drukāties. 🙂 Nāksies pacīnīties, lai šis aparāc nestāvētu dīkā … nepietiks ar viņu pašu čupiņu ar avīzītēm.
Bet nu paļubomu iespaidīgi. Nez’, cik liels ir maksājums bankām katru mēnesi … 😡

A vot, es a palielīšos – mums, dabīgi ne man, bet jūtos morāli piederīgs un garīgi lepns, arī ira laikam vienīgā mūszemē ietaise – TruePress 344.

Tātad. Aizpagājušo piektdien tika sarunāts busiņš, tīri paliels, ar izņemamiem beņķiem, un līdz ar to trijās reizēs praktiski visi mūsu krāsu pasaules lielākie priekšmeti tika aizvizināti uz jauno dislokācijas vietu. Plus vēl ar savu honģecu kādos desmit piegājienos visus sīkos sūdiņus un kastītes pārvietojām uz eleganto, jauno darba dienas mit(r)ekli. (: Vakarpusē nolēmu paņemt akadēmiskās brīvdienas koncepcijai – ierobežots alkohola patēriņš, ibo ķērāmies pie visas lielās mantības izkrāmēšanas un sabakstīšanas pa stūriem un dažnedažādām atverēm. Tai skaitā pāris stikla desas ar suliņu ievadījām atverē, ar kuru visi uzņem ikdienas pārtikas devas. Un tā līdz pat pirmajiem gaiļiem, kad taks00metrs laipni izvizināja mūs pa guļvietām.
Sestdien ar sīci drusku uz piektā gada kalna paļurinājāmies, bet tā kā bija tīri pavēss un pūta negants vējš, nolēmām ātri vien beigt ziemas priekus. Svētdien ar sievu visu dienu praktiski pa gultu vērojot jauku, romantisku seriālu “Личная жизнь доктора Селивановой – kopā kādas 8 sērijas.
Pēcāk, gandrīz visu nedēļu, turpinājām staigāt uz Nelss’u, daždien pa trīs reizēm, lai sarūpētu nieciņus, ietaises un uzpariktes, kuras ieņemtu tīri praktisku lomu mūsu darba dunā un tās ikdienā. Telpa jau pamazām sāk izskatīties pēc darbnīcas un ir gatava veikt tai paredzētās funkcijas. Piektdien jau tika veikti tīri pieklājīgā skaitā drukas darbi un pagatavota gatavā produkcija. Vot gaidu pašlaik klientu. Braukšot pirkt to visu. (:
Tīklu mums dod Pronets – tīri tā neko – sūkājamais nāk lejā ar ~2-3 Mb/s ātrumu. Tāds stabils izskatās. Drusku labāk nekā Balticom.
Ak jā, esam PolyPrint sastāvā.
Eku iemetīšu pāris biudes no mūsu krāsu pasaules izskata, vecā un jaunā.
Iepriekšējā telpa – nokalpoja gadus astoņus.


Pašreizējā.

Iedomājos smalko ofisa cilvēciņu klusībā izdvesto “ak tu mī un žē, kāds bardaks …” Bet kādam taču tas jādara. Tāda darba specifika. :)) No offence …

Nobeigumā Renāra bērnudārza dzejolītis, kuru, cerams, pareizi atceros :

Sīki putni čivināja,
Pavasari gaidīdami,
Visi spārnus sakļāvuši,
Nevar viņu sagaidīt.

Čuss!

Mīlīši, viss pārvākšanās process ir praktiski beidzies un ir izdarīti jau pirmie drukas darbi. Tikko pieņēmu vannu un jūtos omulīgi un drusku miegaini. Bet sīkāka atskaite sekos rīt. Peksis tagad detalizēti aprakstīt visu pasākuma gaitu. Izbaudu kokosriekstu smaržu uz ķermeņa.
Ir jauki … (:

Paldies arī tev, Artūr. O_o
Neviļus sanāca mazs misēklis veicot Alu Sievietes biļešu saņemšanas procedūru. Savas aizņemtības un pārvākšanās dēļ bijām sarunājuši, ka šī ieraksta subjekts tiks atstāts Reklāmas Bārā, kur tad jamo arī kaukā/kaukad savākšu. Bet te pēkšņi sievs gadījās centrā un laipni piekrita aizkātot līdz Elizabetes 31. Taču par ātru. 🙂 Biļetes vēl nebija atstātas. Bet laipnais, viņpus letes esošais cilvēks, visiem sazvanoties, izsniedza tur jau esošos papīrīšus, domātus kādam citam. Cerams, ka tas cits neiekūlās Reklāmas Bārā to pāris stundu starplaikā, kamēr tika attransportētas manas. Nu jau cita ieejas papīrīšus. 🙂

Nākošā lapa »