Turpmāk būšu jaunā mājvietā.
Īpašais tencinājums Krizdabz un Atoms.
2 maija, 2008
28 aprīļa, 2008
Īstu vīru rīta kūpošais smaržo pēc degvīna.
28 aprīļa, 2008
Nebija jau tik traki – plus trīs grādi un vienu dienu pat sniegs. Bet, ja pa īstam – trāpījām tieši uz pirmsnārsta laiku, kad bez maz vai meldros var ar airi vālēt. Jamās guļ, ļurinās pa meldriem, sit pleznas ritmā un vārtās pa zemi vēderus turēdamas skatoties kā mēs vizuļus lidinam gar līdaku brillēm. Kamēr beidzot kādai apnīk un tad negribīgi kreisajā lūpas kaktiņā aizķer ar trijžuburi. Cūkas. Zivis. Iespējams uz laivu dibeniem bija jau iepriekš sazīmēti losīši. Nekad neko neķert talismani. Frenkam piecinieks.
Bet nu sākām ar to, ka savācām Pārdaugavā Jēkabpils pilsētas ( manuprāt vienīgā un īstā pilsēta ir Rīga ) apbedīšanas biroja un Latvijas galvaspilsētas ķīmisko šķidrumu tirdzniecības pārstāvjus ( Ecolab ). Pie Ziemeļu vārtiem piesmējām AB virtuves dalībnieku un iedabūjām viņu busā. Plus mēs trīs rūdītie stikla desas iznīcinātāji. Kopskaitā seši gab. dzīvsvara pārstāvji. Simts viens lats Superneto bodē par pārtiku – gaļa, maize, sausie makaroni, sausie makaroni, sausie makaroni, sausie makaroni. Kaste stikla desas. Divas kastes donnerīša ( divdesmit deviņi saņi gab. ). Divas kastes Cēsu.
Pāris stundu brauciens un esam Tallinas ostā. Knapi paspējām iečekoties. Kā izrādās, prāmis braukā ar pieklājīgu ātrumu – 50 km/h. Pēcāk sekoja izklupiens 250 km garumā uz Kustavi piestātni, kur gaidot prāmi pieklājīgi aizlējām mūli ar kaut kādu visīti. Vēl trīs prāmji un esam pie vietas.
Protams, kā jau īstiem vīriem piedien, laivā iekāpu trešajā dienā. Nezinātājiem varu paskaidrot – schnapis beidzās. 😛 Ķērās tiešām slikti. Kamēr līdakai neuzmet pa deguna brilli ar klasisko, orange mānekli, nekas nenotiek. Vienu brīdi gribējām ar Andzinieku braukāt uz Kumlinges galu, bet esošajam ziemeļu vējelim negribējās celt priekšā mūsu necilo laivu ekipējumu. Pietiks ar pavasari, kad pārsaluši, izbijušies, bet ar laivu neapmetušies, laimīgi piestājām krastā pie būdas. 😡 Manuprāt, pāris minūtes ledainā ūdenī un čau.
A vienu brīdi, pareizāk pēdējā dienā, Andza aka Multiplikātōrs, brīdī, kad zaļsvārces leca laivā, ņēma un gribēja noķert norāvušos zivi ar roku. Tfu, tfu, paldies tam tur, abi, daudz netrūka , neiepisinājāmies ūdenī.
Kopsavilkumā varu bilst – vecais (ceturtais … ?) triks ar fišiem un lāga kompāniju. Kvalitāte nemainās. Piecinieks no iespējamiem pieciem.
Tas nebija viss, ko gribēju izļurināt. Vienkārši als un stikla desa dara savu, un mani resursi arī nav bezgalīgi. Iešu ka palaizīt pelēko , spalvaino miega dzīvnieku aiz kājas.
Stipri nesakarīgs teikumu un domu sakārtojums izdevās. A ko darīt? Veikšu dazas, netiklas darbības ar miegu un tad rīt, ar svaiga siera ar zaļumiem skatienu turpināšu veikt manipulācijas ar burtiņiem. Čuss!
Vizuālais te.
23 aprīļa, 2008
Esmu atpakaļā no izklupiena pie somu zaļsvārcēm. Dzīvs, vesels, laimīgs, noguris, gatavs virpot tālāk.
Sīkāk nākošā raportā. 😛
10 aprīļa, 2008
Mīlīši, visu šo laiku biju dikti aizņemts ar miļļjonnij zakaz pagatavošanu. Nebija ne spēki, ne gribas virknēt burtus slaidās rindās un praktiskos krāvumos. Sanāca 10+ dienas 2000 gab. LG uzlīmes 350 x 200 mm trijās krāsās. Besis nomocīja un radās slēpta nepatika pret darbu kā tādu. 🙂 Bet nu neko. Savācāmies, lūpas uzkrāsojām un soļojām pretim dzīves everģēlībām. Jāsagaida tik saldkaislā īsziņa par bankas darījumu. 😛
Āā, piebildīšu, ka radīšanas procesā tika izlietoti pārdesmit litri visvisādas reibinošās dziras, pārdesmit pakas ar smēķiem, kā arī personīgais bioritms nokauts bez žēlastības līdz pat bezjēgai.
Rīt, t.i. ceturtajā nedēļas dienā, jāpadara divi pēdējie darbi – jāsamet makets apstiprināšanai/drukai weledai un vēl simts uzlīmes LG 2+0. Un tad mīkstu krānu, sakairinātu sirdi, atkailinātu dvēseli, doties mājapussy, pabeigt krāmēt apģērba gabalus un piektdien pa dienas vidu mesties iksezonas skarbo latviešu braucienā padzerties schnapi/copēt uz tuvajām Ālandu salām. Precīzāk Kumlinges apkārtni. Plus vēl jāpaņem viens, jauns kāts un melnie, labie, kaltie āķi.
9 aprīļa, 2008
Maksimā divas pudeles 0,62 Ls !
8 aprīļa, 2008
Kristap, tavas vizītkartes ir gatavas. Pa tiešo tevi neinformēšu (skapis, ēpasts, sotoviks un tā … ), bet paskatīšos, cik ātri aizies skrejziņa līdz tevīm. Ja aizies … 😉
Par klusuma vēsmām manos publiskajos pierakstos nākošajā ziņojumā. 😛
P.S. lololol, uzrakstīju, gribu ierastos tagus likt – a jamie nav tur, kur bija. Laikam jaunais WP. 😡
27 marts, 2008
Ilgi prātoju, pirms nolēmu atbrīvoties no ierastās kautrības un ielikt publiskai nozākāšanai apskatei un kritikai domātas dazas necilas bildes. Tā kā joprojām testēju jamo stiklu, sāku jau apsvērt iespēju viņu neiegādāties, bet gan pamēģināt fuzzy ieteikto 55-200, kurš esot drusku gaišāks. Bet vēl kādu laiku pamocīšu savu galvassegas nēsāšanas ierīci, lai nonāktu pie apzināta un noteikta lēmuma, jo tā arī vēl neesmu ticis dabā kārtīgi izšaudīties ar fotoieroci un subjektīvi izvērtēt situāciju.
P.S. Lieki piebilst, ka rakstisku atļauju neesmu saņēmis no attēlos skatāmajām personībām. Ceru, ka ļaunu prātu neturēs. 😛
26 marts, 2008
Ak, tu, mī un žē, svētā jēzus tāfele, kā man iet pie sirds un sniedz gandarījumu pārvietošanās ar auto pa puteni un piesnigušu pilsētu. Bez maz vai kā seksis. Labi, labi, pēdējais stipri labāks … 🙂 No rīta pavēros pa logu – sniegi kutina zemīti. Pilnīgi sirds sāka pukstēt straujāk no gaidāmās pavizināšanās. Tik vienu muļķīgu lietu izdarīju, paklausīju LNT ziņām un sievai par gaidāmajiem sastrēgumiem pilsētā. Nolēmu aizstaigāt pēc papīra ar kājām. Un še tev. Viss maršruts pilnībā braucams un pat pie veikala Akas ielā ir brīvas vietas stāvēšanai. 
Nu nekas. Izmetu vēl luņķi līdz Pļaviniekiem un kaifiņš bija noķerts.
Vakar tā pavēlāk, pūkainās miega peles laizīšanas laikā, kādas trīs stundas pabakstīju Adobes produktu ģimenes paku. Tā teikt, iepazīšanās nolūkos. Jāķerās vien būs pie pašmācības nodarbībām. Visi instrumenti un to rezultāti, protams, ir līdzīgi kā Corel pakai. Grūtības sagādā to atrašana un īsceļu paturēšana galvā. Laika un praktizēšanās jautājums. 🙂
SVILPE burto ... 