Heh, vakar tika renderēts (vārds aizņemts no Šulca) als pieklājīgās devās, un darba dienas beigās aizbraukāju pēc filmām uz Strig. Saņēmu pieklājīgu rulli, kuru pasitis padusē, skrēju uz Ģertrūdes ielas Maximu. Pēc als un saldajiem pipariem, kurus sievs grasījās sacept un pamielot mūs ar jauku zaceni. Bet. Biju aizņemts pie kases, norēķinoties par sarūpēto produkciju, ar domām par labierīcību apmeklēšanu tiktāl, ka aizmirsu paņemt filmu rulli. Pēcāk vēl tiku aizrauts uz kaut kādu žurnālistu mitekli (lol, patīk man tas vārds – mitreklis … ), kur ar namatēva mīļu gādību tika izdarīts litrs shnapis ar mazkūpinātām lašmaizītēm. Ar sīpoliem un peperiem. Pa smuko. One.
Rīts pienāca ar klaju sirds sāpi un spalgām atmiņām par aizmirsto priekšmetu. Nu neko. Lecu apavos un skrēju uz to pašu Maximu. Un kā jūs domājat? Pie apsarga, viņa necilajā stiklotajā būdiņā atguvu tik mīļo, darbam nepieciešamo rullīti apakaļā.
Cepumiņš viņu veikalu tīklam.:D

Advertisements