Piecēlos kā parasti rītos, kad iepriekšējā dienā nav apspriestas globāla izmēra problēmas, lasi plkst. 7.20, un daudz neprātodams uzvilku ikdienas drānas un lecu automobiletā iekšā, lai veiktu maršbrosok uz Pārdaugavu atdot pavadzīmi un atrāk saņemt sūri pelnītos mūsu rublīšus. Tā teikt, – kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu.
Līdz Netgames ofisam Puķu ielā tiku samērā ātri – minūtēs 15. Protams, neviena vēl nebija izņemot pāris baložus, daudzas garām braucošas lepnas automašīnas un kādu rīta slāpju nomocītu vīreli. Pabīdīju malā pastkastītē esošos apdrukātos rīta ziņu papīrīšus, un atstāju tur savu necilo papīrīti. Gan jau zivs atvedīs man pienākošos eksemplāru kopā ar kāc drusku als.
Bet ne jau par to ir stāsts. Zināju, ka tāpat būs dibinā atpakaļceļā dēļ satrēgumiem, un tāpēc jau braucu tik agri uz turieni. :/ Pāris minūtes pirms 8.00 devos atpakaļceļā uz darbu. Čiekurkalnā. Ak tu mī un žē … ! Pāri vantiniekam tiku kādās 25 min, 15 min prasīja līdz Elizabetes ielai, un no turienes līdz Čierītim minūtes 10. Jauki, vai ne? Pie tam Valdemāra iela pretējā virzienā bija pilnīgā pakaļā no tilta līdz pat Barbisa ielai, kur atļāvos nogriezties, iespējams, pat līdz Pērnavas/Senču/Skanstes ielai.
Lieki piebilst, ka es nekad nedzīvošu Pārdaugavā, lai strādātu Rīgā. Un otrādi. 🙂 Vienīgais normālais laiks, kad var izmest kādu luņķi pa Rīgu ar ātrumu pēc paša vēlēšanās, ir dziļa nakts no svētdienas uz pirmdienu. 😀
Čuss!

Advertisements