Piektdien ar als un Pūres gatavotiem konserviem aka “Tūristu brokastis” (sen nebija lietots tāds produkts) pavērojām filmu “Sapieri” (nu tā … ), un vakarpusē aizdevāmies ar sešpadsmito trolli skatīt vaigā mūsu jaunās darba vietas gatavības procesu. Un pie reizes izplānot kas, kur un kā. Pāris minūtes pirms 22.00 Ģirts aiznesās uz tuvējo lielveikalu un atvēlās apakaļā ar “Balantines” litra iepakojumu. Tā nu pamalkojot un apspriezot vēlamo ķirbju audzēšanas procesa vidi tika nolemts savākt Eviju no “Brāļa” kroga Tērbatas ielā un turpināt diskusijas pie Anrija. Sacīc, darīc.
No rīta eleganti izveicu procedūru ar iepirkumiem stūra veikalā (šampānietis, cēsu dzins, 3 l tomātu sula), drusku padiskutējām un gāzējām uz darbu.
Un te nu sāpīgākais. Bija sarunāts Rūcis ar busu, kurā cēlām iekšā Evijas mocīti, un, pļja, veiksmīga kārtā nezin kādā makarā Anrijs pamanījās pirkstu iebāzt starp ķēdi un zobratu, kuri stumšanas rezultātā pagriezās. Pirksta gals, drusku kauls tika vareni saplacināti. Ar visu cimdu. Ātrie ieradās laicīgi un aizmaucām uz Gaiļezeru., kur arī stundas piecas notusējos, kamēr piešuva apakaļā galiņu. Pa vidam pieskrēja Ģirts ar mazo balzāmiņu, kurš arī tika eleganti nogaršots (kopā ar divām dāmām, kuras gaidīja radinieka aklās zarnas izgriešanu) no kakliņa. Izdevusies diena tā teikt …
Šon akal drusku darpā, kāds nieks ar als, tika izgatavotas vizītkartes, sagrieztas vakar izraudātās un sadrukātās vīna etiķetes. Projekts nedaudz bija ievilcies. Pašlaik gaidu atbildīgo personu, lai uzrakstītu pavadzīmi.

Alu! Āmen!

Advertisements