Pārliku jaunās atsauces dažos postos, sāku bolīties, kas par krikumiem stāv publiski pieejami, un uzdūros uz paris skanētām armijas bildēm.
Tad nu piedāvāju publiskai apskatei:

Kaut kur Latvijas ārēs, pareizāk Kurzemē pie Lietuvas robežas, atradās šāds braucamais, kuru atņēma un atdzina pie mums. Uz 6. Liepājas bataljona Papes rotu.

Šis ir bez jeb kādiem komentāriem.

Šesdesmit sestais gaziks, ar kuru pirmdienās rotas komandieris Dainis Lūks brauca uz bataljonu pēc jauniem rīkojumiem, pārtikas, pripampāsiem, kareivjiem, visādām darīšanām un tā. Kā arī tika izvadāti norīkojumi pa robežpunktiem.

Tā vajadzēja klāt gultas.

Arī bez komentāriem. Ja nu vienīgi letiņi izpriecājušies pļavā. 🙂

RKP “Rucava”.
Zaļais vagoniņš robezsargiem. Pa vidu muitas deklarantes Dacītes mājvieta. Baltais – muitniekiem.
Un skaistulis uz vietējā virsdienesta kaprāļa Jawa’s.

Bez komentāriem. Tas pats skaistulis. 🙂

Vakara pasākums pēc atboja ar dzērienu degustēšanu. Pēc viena šāda pasāciena (protams ar paģirām) dabūjām paskrieties gāzmaskās kādus 15 apļus pa stadionu, un pēcāk staipīt burkānu kastes uz noliktavu. 🙂
Pāris reizes pasēdējām vietējā, neapkurinātā gubā vēlā rudens laikā (no rīta, laizot laukā, katram tika vairāki, sirsnīgi sitieni pa muguru ar steku), un vienreiz pat tiku uz Rīgu aizvizināts.
Ā, bija pat gadiens, ka RKP neviena nav – visi robiņi vietējā barčikā silda konjaka glāzes un aktīvi diskutē par globālās sasilšanas problēmām. Ēdināšanas iestādes īpašnieks bija Latvijas pierobezā dzīvojošs korpulents lietuvietis ar palamu “Bārda”, pie kura arīdzan varēja atvērt kredītlīniju. 🙂

Višņevskis (vilīša šoferis) un es pie rotas galvenajām durvīm.

Latvijas – Lietuvas robezas agrā rīta stundā pie “Rucavas” RPK.

Kāds vietējais traktorists pa pāli ieracies jūrmalas smiltīs.

Ingucis no Imigrācijas dienesta, es un daļa no Veterinārā dienesta.

Advertisements