Klausos un pie reizes iešauju šhnapi (iemesls zemāk) nupat lejupsasūkāto Martin L. Gore – Counterfeit e.p. – 1989 albūmu. Jaunībā ēdām stikla desu, gaudojām izmanīgi līdzi (… tēlojot, iztēlojoties vai vnk esot pālī ?) un pieskandinājām izstabu sāpju sagrauztas sirds balsī. Sešas dziesmas, bet patīk joprojām attiecīgā omā un uzjunda sāpi. Bet kā katalizātors šim mirkļa vājumam bija Ārčija pousts, kurā jau grasījos izteikties korekti, bet paskatoties tīkelā, sapratu, ka jaucu personāžus, uz līdz ar to atcerējos augstāk minēto solistu no depešiem.

Bet nu tagad pie paša sāpīgākā un skarbākā. Pļaviņš paziņo, ka ilggadējais copes biedrs Ālandos, nepārspēts līdaku un samu karalis, paziņa no VSKB laikiem, savulaik pudeles brālis, tagad jau vairākus gadus vispārneko nelietojošs un visbeidzot gādīgs ģimenes cilvēks Kirla ir neatgriezeniski (smagi) bojāts ceļu satiksmes negadījumā tepat Rīgā (žūpa uz ceļa). Pisecss. 😡

Piektdien ar pašpicu (pašrocīgu gatavotu) un sestdien ar lielo boršča katlu (~ 8 l), ceptām vistu daļām, pāris salātiņiem, bērnu šampi, tantuku šampi, onku šhnapi, ar mammām, māsīcām, tantēm, krusttēviem, radiniekiem un drusku spēlētu, uzdāvinātu grīdas rotaļu (griež griežamo un tad rokas, kājas liek uz krāsainiem apļiem) klusi nosvinējām dēla desmito dzimpeni. Svētdien savukārt aizdevāmies uz dāču apbērt rozes ar kombinēto sūnu kūdru, samaksāt vietējai “zvaigznei” piecīti par ēkas/viss pārējais pieskatīšanu, un vakarpusē pavērojām tālrāža zilo ekrānu. Klasiskas brīvdienas, tā teikt …

Advertisements